Jobisks pārgājiens

Svētdien devāmies pēdējā šī semestra pārgājienā uz Maltas Ziemeļiem. Šoreiz skati nebija tik iespaidīgi un iešana bija mierīga, bet jautrību radīja fakts, ka jau pēc divām stundām es ar vēl trim cilvēkiem apmaldījāmies un pazudām no pārējiem. Bijām aizrāvušies ar fotografēšanu un klinšu kāpšanu, tā kā pavisam nemanījām, kā mums izdevās pazust. Pēc tam visi par to brīnījās un smējās, ka mums izdevās apmaldīties Maltā. Kādas divas stundas meklējām pareizo ceļu, jo, protams, tieši neviena vajadzīgā telefona numura mums nebija. Beigās jau sākām stādināt mašīnas un prasīt vai nav redzēta 30 cilvēku grupa. Atbilde vēl arvien bija nē. Par laimi, zinājām pārgājiena galamērķi, un, nonākuši apdzīvotā vietā, iesēdāmies autobusā un sagaidījām pārējos, izmirkušus un dubļainus, galapunktā, mājīgā krodziņā.