Pārgājiens Maltas gaumē

Vakar viens no koju recepcijas darbiniekiem organizēja visiem pārgājienu. Bijām vismaz kādi 100 cilvēki. Bija teikts līdzi ņemt ēdienu un ērtus apavus, bet patiesībā prasījās gandrīz vai klinšu kāpšanas inventāru :D Garlaicīgi nebija, jo ik uz soļa bija jābaidās par savu dzīvību :D Pāris meitenes, vēl nesasniegušas pusceļu, sāka raudāt un iet atpakaļ. Faktiski bija jālec no akmens un akmeni – daži no tiem ļodzījās, citi bija asi, bet vēl citi – krita virsū. Bez akmeņiem vēl bija asi augi (kaut kas starp kaktusu un pieneni :D) un baigs karstums. Un kā gan es piemirsu mušas – tās bija pavisam labas! Viņām ļoti patika sviedri, bet vēl vairāk nobrāzumi, tā kā lēkšanas un balansēšanas procesā vēl bija jāatgaiņājas no tām. Tā klumpačojām kādas divas stundas, un varbūt tagad izklausīsies dīvaini, ja teikšu, ka man ļoti patika! Bija neaprakstāmi skaisti un vispār interesanti. Pa vidu kādas 40 min pavadījām pludmalē, peldoties un sauļojoties, un pēc tam daļa, kas nebija galīgi nokausēta, vēlreiz kāpa kalnā, lai redzētu saulrietu. Ja pirmā daļa jau bija brīnišķīga, tad šī vispār bija pasaka. Un slīdēšana lejā pa gludo kalnu bija adrenalīna sakāpinātības augstākais punkts. :D Tāpēc nav brīnums, ka vakarā kojās valdīja ļoti neraksturīgs klusums.